Bija viena vareni aizraujoša nedēļas nogale ar daudz dažādiem notikumiem gan plānotiem un neplānotiem. Beidzot tiku arī pie savas Wild ‘N’ Free maiciņas.
Sekoju daudz dažādiem piedzīvojumu meklētājiem un ceļotājiem Instagramā un viens no tiem ir RtwPaul, kurš bija ierakstījis vienā no saviem postiem, ka atrodoties Igaunijā un tālāk turpināšot ceļu uz dienvidiem cauri Latvijai.
Ilgi nedomāju un uzrakstīju Paulam ar piedāvājumu pa ceļam piestāt Rīgā, lai mēs ar Egīls Šēfers varētu nointervēt viņu priekš mūsu jaunā OUTDURO raidījuma, kas vēl ir izstrādes stadījā, bet idejiski raidījums būs par pasaules ceļotājiem un viņu pieredzi.
Pauls ceļo apkārt pasaulei jau kopš 2011. gada uz sava KTM 500 EXC motokrosa moča, kuru viņš ir pamatīgi modificējis. Te var apskatīties vairāk par viņa moci:
Šobrīd viņš pabeidza Skandināvijas loku un tālāk dosies uz dienvidiem cauri Lietuvai, Polijai un tālāk Slovākija, Ungārija, Serbija. Vairāk par Paula stāstu uzzināsi mūsu intervijā, kad to palaidīsim gaisā.
Nolēmām interviju pārcelt no Rīgas uz Lamiņiem, kur varam apvienot interviju ar burgergu cepšanu, aliņiem un foršām sarunām pie ugunskura. Pauls tam arī piekrita, bet viņam līdzi kompānijā bija ieradies arī viņa draugs no Zviedrijas, kurš visu savu mūzu ir braucis ar hārlija močiem un tikai pavisam nesen uzsēdies uz adventure moča un pie tam vēl BMW1200gsa, ko mēs moto tautā saucam par bumbvedēju vai lielo govi.
Plāns bija satikties Rīgā un tālāk pa TET aizšaut uz Lamiņiem, bet par cik bumbvedējs smiltīs un dubļos ieraksies kā cūka pie kūts, tad nolēmām izlaist grūtos posmus. Kā divus galvenos punktus apskates punktus uzliku Ložmetējkalns bunkurus, kur pastāstīju par pirmo pasaules karu un strēlniekiem cik nu pats atcerējos un tālāk uz Kino pilsētiņa Cinevilla.
Viegli negāja pie Ķemeru Nacionālais parks/Kemeri National park, kur pēdējo dienu lietavās un vietējo “4×4 wannabē svētdiennieki” bija izbraukājuši mazo meža celiņu atstājot kārtīgu dubļu vagas. Pats gandrīz uz muti novilku un ar zariem kārtīgi atrāvos pa ķiveri, bet bumbvedējs bija avarējis apbraucot nogāzušos koku. Uzstutējuši bumvedēju atpakaļ uz ceļa vienojāmies, ka Kārlis šauj uz Enguri pakaļ garšīgajiem medījuma gaļas kotletēm no Wild ‘N’ Free.
Nonācām beidzot Cinevilla un apskatījām foršo vilcieniņu un mazo pilsētiņu, tālāk nolēmām pa taisno skriet uz Lamiņiem cauri Tukumam, jo pulkstenis jau ap sešiem un priekš intervijas vajag gaismu, jo ieplānojām arī video ierakstu veikt. Pa ceļam pamanām auto avāriju, uz lauka stāv auto, braucam tālāk uz priekšu un redzam moci un uz lauka motobraucēju guļot zemē, kam apkārt jau divi cilvēki, un izsaukuši ātro palīdzību. Īsti nav jēgas mums iesaistīties, jo izskatās, ka viss vajadzīgais ir izdarīts, motobraucējs pie samaņas, palīdzība izsaukta. Laižam tālāk.
Gandrīz jau pie mājām jūtu, ka motorā pazūd jauda un motors noslāpst… forši… atkal sākās! 
Izslēdzu, ieslēdzu… viss aiziet. Nu labi… pie mājām jau parasti viss aiziet, tad kad esi dirsā pa kreisi, tad viss nosprāgst! Katrā ziņā, šķiet, ka vaina kaut kur pie degvielas sūkņa, jo tas streikoja, jeb slēdzās iekšā ārā, kad sāka zust jauda. Var just zem beņķa nelielu vibrāciju.
Labi, esam beidzot pie manis laukos, alus atkorķējas un skandinām ar mūsu jaunajiem ārzemju draugiem, uzēdam uzkodas un Egils ar Paulu sāk interviju, kamēr es sāku cept burgerus. Vakars aizskrien nemanot, jo Paulam ir daudz interesantu stāstu, mēs tās klausāmies kā pasakas. Runājam arī ikdienišķās tēmas par politiku un covid. Paulu dēļ tā, ka viņam nav digitālais sertifikāts nelaida Norvēģijā.
Rīts iesākās ar kafiju un sviestmaižu brokastīm. Izrunājam Paula tālākos maršrutus un draugs no Zviedrijas mums piedāvā savu villu Spānijā un Zviedrijā, ja kādreiz esam tur tuvumā. Forši, man kā reiz nākamgad plānojas brauciens cauri Skandināvijai un kontakti vienmēr noder.
Kamēr mēs tusējām Lamiņos tikmēr 230km attālumā Strenčos norisinās mūsu klubiņa apPasaule ikgadējā Eglīte, jeb tusiņš, kuru mums šoreiz sanāca gandrīz izlaist, bet! Rodas ašā ideja traukties uz Strenčiem, lai paspētu vēl kādu alus pudeli saskandināt un nevarētu teikt, ka mēs nebijām! Bijām!! Tikai divas dienas vēlāk… 
Nevienam neko nesakām un traucamies uz Strenčiem, lai ja kāds tur vēl ir dzīvs, tad būs pārsteigums. Ierodamies Strenčos un tur nošokējam Agnese Sila un pēc neilga brīža ierodas arī Mārtiņš Sils, saskandinām pa aliņam un Kārlis jau pielikts pie darba! 
Uztaisījām savu mazo simpoziju un nolēmām vēl uzkāpt dzelzceļa tiltā, lai padroņītu. Kamēr droņījām tikmēr sāk pamazām smidzināt un sāk nākt ziņas no citiem, kuri jau laicīgāk bija aizlaiduši no rīta uz mājām, ka esot labais gāziens un moči pavisam noteikti būs nomazgāti… nu forši! Vasarā jau tas lietiņš tā baigi netraucē, bet ja nokrīt temperatūra un nav vēja aizturušosa virsējā kārta, tad vienā brīdī sāk drebināt.
Atpakaļceļā vēl izskrienam cauri Smiltenei, jo pavadām Mārtiņu, kurš tālāk dodas uz saviem laukiem, bet mēs pa Vidzemes šosi vīlēsim atpakaļ uz Lamiņiem. Bijām tikuši gandrīz līdz Rīgai un salīdzinoši sausi, ja kule ir sausa, tad vēl ir OK, bet šeku reku uz Siguldas šoseja apsteidzot kādu auto tas kārtīgi nošļaksta Kārli, kurš man brauc pa priekšu, es protams sāku rēkt pilnā balsī pie sevis un pēc acu mirkļa jau arī mani nošļāca tā, ka pilna mute ar lietus ūdeni! Izspļauju ūdeni un rēcu tālāk. Kule slapja!
Iebraucām Rīgā piestājām pirmajā cirkulī, lai iedzertu siltu čoko un apēdam pa snikerim, uzvelkam beidzot džemperus, jo… ko nu vairs.. tāpat jau slapji, bet vismaz mazāk drebinās. Braucam cauri Rīgai, bet man reāli sāk zust redzamība brillēm, jo izrādās slaukot visu laiku nost lāses biju noberzējis nost virsējo krāsaino kārtu savām 100% brillēm, beigās nācās sagriezt galvu uz sāniem, lai cauri sāna kaktiem redzētu, kur braucu!
Piestājām pie Kārļa garāžā, lai novērstu šo un citu problēmu. Atvērām gandrīz jau pa aliņam un tad atcerējāmies, ka mums tak jābūt Lamiņos, jo pa dienu mana māsa kopā ar Kārļa sievu salasījušas gailenes un tapusi mega gardā gaileņu mērcīte. Nolemjam ar Kārli teleportēties tālāk. Esam beidzot atpakaļ Lamiņos, sausi un paēduši. Ar to arī nogales piedzīvojums noslēdzās. Līdz citai reizei! 
