Čau! Šajā rakstu sērijā dalīšos savos piedzīvojumos, pārdzīvojumos, iepaidos un atziņās, kas gūtas desmitiem tūkstošu garā vairākus gadus vēl aizvien ilgstošā ceļojumā pa Eiropas bezceļu takām jeb TET transeurotrail.org. Te būs gan par dūšas saņemšanu, moča motora nokaušanu un rāmja salaušanu, nakšņošanu un ēst taisīšanu, bet pats galvenais – moto braukšanu. Ja Tevi interesē šis vis no normālā, parastā ierindas braucēja perspektīvas, lasi tālāk!
Ievads
Viss patiesībā sākās, kad savā 35 gadu dzimšanas dienā sev uzdāvināju braucienu ar skūteri. B kategorijas. Izbraucu līkumainos Milzkalnes apkārtnes ceļus un manī modās tas bērnišķīgais prieks, ko biju sajutis pusaudža gados ar Rīga 13 mopēdu vizinoties. Nekas nelīdzinās tām sajūtām, kad liecies līkumā un pēc visiem gravitācijas likumiem Tev būtu jākrīt, bet mistiskie žiroskopiskie un centrbēdzes spēki Tevi vienalga tur līdzsvarā.
Līdzsvars, šķiet, arī ir tas, kas mani notur pie moča arvien. Braukšana līdzsvaro zemi ar debesīm, domāšanu un darīšanu, ārējos impulsus ar iekšējo pasauli. Tā mani sakārto. Braucot vēl aizvien turpinu gūt vērtīgas dzīves atziņas, daudzas no tām personīgas, bet ar dažām dalīšos te ar Tevi.
Ar skūteri drīz nepietika un jau drīz tiku pie A kategorijas, aktuāls kļuva jautājums – ar ko tad es gribu braukt. Nolēmu pirmajā gadā izmēģināt visu ko (to arī izdarīju), bet pirmais mocis gadījās kārtīgs endūrietis – SWM RS500R, mocis ar ko Citrons (Raimonds Baltgalvis) plūcis laurus sacensībās.
Mašīna, kam neviena dubļainākā stiga nav nepārvarams šķērslis. Un, jāatzīst, šī pirmā pieredze, šķietamais negadījums un prieks, arī lielā mērā vēlāk noteica to, kā un kur es braucu šodien. Manās smadzenēs jau pirmajā braucienā tika iekodēta mīlestība pret meža takām. Sajūtas, ka pareizai tehnikai neviens stāvākais kāpiens, neviena smilšu stiga vai meža cirsma nav šķērslis, iesūcās manā apziņā ar sviedru lāsēm un tika iedzītas manā dullajā galvā ar pirmajiem kritieniem un sajūsmu, ka esmu bez lielām traumām tos pārdzīvojis.
Šķērslis esmu tikai es pats! Un tā mans ceļojums sevis iekarošanā varēja sākties. Drīz turpat pie Citrona tika iegādāts arī pirmais mocis (SWM SuperDual, 600 cc), kopā ar sievu Astru izbraukts pirmais garākais ceļojums uz Ālandu salām, ar īres mocīti pabraukāts pa Maltas un Portugāles līkumainajiem piekrastes ceļiem un nu īstie taku piedzīvojumi varēja sākties!
