#aplatvija 19.06.2021 – 1. diena.
Pēc 3h neliela miedziņa modos augšā, jo pirmā diena apLatvijas braucienam bija sākusies! Tik vēlu, jo Kārlis Tervits vēl pēdējā brīdī risina pāris mehāniskos darbus. Devos nelielā testa braucienā ap Rīgu, lai pārbaudītu vai Bruno (mans mocītis) ir gatavs ceļojumam.
Labi, ka izbraucu mazo līkumu, jo piefiksēju, ka manis izvēlētie REV’IT! cimdi nemaz nav skārienjūtīgi! Nācās tos aizstāt ar KLIM plānajiem vasaras cimdiem, kas bija labākais lēmums, jo šie cimdi, lai arī plāni, bet reaģēja ar ekrānu. Navigācija šajā braucienā ir ļoti svarīgi, tāpēc jābūt spējīgam arī īsā pieturas laikā ar cimdiem virsū izmainīt maršrutu.
Norunātais starts ir 12:00, īsi vēl pirms tam ierodas Lūšu Jānis un paķēris līdzi vietējā Hesīša burgerus ātri uzēdam un gāzējam uz Dēkainis.
Ierodamies Dēkainis, kur Mārtiņš Sils ar Agnese Sila, Lelde Pelege-Vevere, Anita un Egīls Šēfers un viņa dēls Miķelis jau sagaida mūs. Mārtiņš mūs uzcienā ar savu vietējo Dēkainis mazo alutiņu un visi sēžamies pie galda, velku ārā karti un sākam zīmēt maršrutu, jo šādi plāns ir darboties visas divas nedēļas. Apsēsties kopā pie kartes un izrunāt nākamo maršrutu un vietas, kuras vēlamies apskatīt. Skaidrs, ka vietas ir vairāk kā laiks, tāpēc uz visām nepaspēsim, attiecīgi pēc tā brīža noguruma pakāpes vai emocijām brauciena laikā plānosim uz priekšu nākamos apskates punktus.
Viss, atvadu bučas no Mārtiņa, jo viņš pievienosies mums vakarā, startējam! Startējam tik fantastiski, ka pirms VEF piefiksēju, ka man nav mugursoma virsū! 
Baigo kreņī netaisu, jo tā nav pirmā un noteikti nebūs pēdējā reize! Saku Lūsim, lai ved kolonu uz Ādažu Viršiem, kur tiksimies pēc tam. Skrienu ātri atpakaļ uz Dēkaini, satieku Mārtiņu, ierēcam, beta somas nav… laižu atpakaļ pie Kārļa. Kārlis jau nes ārā man somu un smej. Viss kārtībā, vienīti gāzēju pa apvedceļiem uz Ādažiem, kur mani sagaida komanda.
Pirmais norunātais pieturas punkts ir Minhauzena Muzejs alus kauss! Vairākas reizes ir braukts garām, bet tā arī nav sanācis iebraukt un apskatīties, tad beidzot pienācis tas brīdis! Atpūtas brīdī Egīls man stāsta, ka paņēmis līdz alutiņu kamielī! Ap pašu lielo alus kausu ir sastādīti dažādas šķirnes koki un pie katra koka plāksnīte ar aprakstu. Pašā alus kausa iekšā ieejot ir patīkams vēsums, ārā +30. Iekšā mani jau gaida mani karaļi, karalienes un mazais princis!
Dodamies tālāk uz jūras piekrasti, jo tālāk apskatīsim Lāču bāka un nopeldēsimies jūrā. Pēc mazās peldes dodamies tālāk uz Tūjas Mols, bet seko pirmais aplauziens, jo priekšā kempings un prasa iebraukšanas maksu. Apskates vietas nav tik interesanta, lai maksātu 2eur katram par iebraukšanu, tāpēc, dodamies tālāk uz Veczemju klintīm, kur mums jānoskaidro vakara kempinga iespējas, jo Ainažu pusē pašvaki ar tie foršajiem kempingiem jūras krastā.
Piebraucam klāt un ar pārvaldnieci sarunājam vietiņu. Mums ir palaimējies, jo gar pašu piekrasti tālāk ved ceļš pa kuru var pārvietoties tikai darba dienās un tieši mums sestdienā bija iekritusi pārceltā darba diena! Izbraucām gar skaistajiem piekrastes skatiem un dodamies tālāk uz Salacgriva, kur piestājam pie krodiņa “Pie Laša kundzes”, jo vēders jau sāk kurkstēt un karstumā prasās viena aukstā zupīte.
Nākamais un šīs dienas galējais pieturas punkts ir Ainazu Mols. Vēl viens apskates objekts, ko jau kādu laiku gribēju apmklēt. Ainažu mols ir 20.gs. sākuma Ainažu ostas darbības liecinieks, tas atrodas pie pašas Latvijas- Igaunijas robežas. Mola būves galvenais nolūks bija ierīkot šaursliežu dzelzceļa atzarojumu no Ainažu stacijas līdz viļņlauzim, lai ar kuģiem atvesto labumu izcelšanu krastā un tālāku pārvadāšanu padarītu ērtāku. Dambja būvi iesāka 1912.gadā, taču būvdarbus pārtrauca Pirmais pasaules karš, kura laikā Ainažu osta kā stratēģiski nozīmīgs objekts stipri cieta. Ainažu ziemeļu mols ir kā Lielais Latvijas mūris – tā garums krastā ir 361 metri un līcī – 482 metri.
Atgādinu, ka joprojām ārā +30 un pastaiga akmeņiem nav viegla, bet toties priecē doma, ka šis bija šīs dienas noslēdzošais apskates objekts un tālāk dodamies atpakaļ uz Veczemju klintīm, kur mums jau ir norunāta vietiņa tālāk no burzmas un varam piebraukt pavisma klāt ar močiem. Atpakaļceļā vēl piestājam uz ceļa pie pašas jūras uz pāris bildēm.
Esam Veczemju Klinšu Kempings, bet alus un ēdiens vēl ceļā, jo esam sarunājuši, ka Ainārs Brālītis, kurš mums pievienojas ar auto, atvedīs mums visu pārtiku un alutiņu. Mēs viņu saucam par bračiņu un uz brīdi kāds arī padomāja, ka mans brālis! Laiks iekurināt ugunskuru, bet nav malkas! Sūtam Lūsi ar moci pēc malkas! Nav nekādu problēmu! Malkas klēpis aiz muguras un aizlaižam!
Pēc neilga brīža mums pievienojas arī Mārtiņš ar savu meitu Annu! Beidzot burgeru cepšana var sākties! Egīls iekurina ugunskuru, meitenes čakli peisakās uz darbiem. Mana Enduristan soma tiek izpakota un visas kulinārijas upariktes izņemts, lai liktu lietā. Šovakar izmantosim lielo čuguna pannu, lai vienlaicīgi saceptu vairāk kotletes. Dodu Anitai uzdevumu samiksēt lielopa gaļu ar olu un sataisīt kotletes, tikmēr Lūsis jau iegāzis eļļu uz pannas gatavs cept.
Klāt piedevās salātlapa, marinēts gurķis, sīpols, burgeru mērcīte, siers un sriracha asā mērcīte. Sanāca makten gardi! Visa komanda iesaistījās vakariņu pagatavošanā un tāds bija arī mans mērķis. Tas gan saliedē, gan ļauj vienam otru iepazīt labāk sarunās.
Pēc gardās maltītes mūs Bračiņš izklaidē ar savām drona pilotēšanas prasmēm, kas beidzās ar dronu eglē! Mārtiņš paņēmis līdzi Husqvarna īpašo dzērienu, kas garšo pēc smilšērkšķiem!
Sāk strauji satumst un ugunskurs sāk izdzist, bet Bračiņam ir savs triks ar dronu kā momentāli atdzīvināt ugunskuru, kas rezultējās ar jauniem dibena ventilācijas caurumiem manā tūristu krēslā! 
Pirms naktsmiera vēl izplānojam nākamās dienas pieturas punktus. Saskandinam krūzītes un dodamies uz naktsmieru. Kam naktsmiers, kam foto sesija vēl jūras malā, jo mums ar Jāni un Bračiņu dzimst afigennā ideja taisīt bildes jūrā kamēr drons izgaismo no augšas! Lieki piebilst, ka uz to brīdi jau bija ieradies brālis pālis.
Tā nu pirmā diena noslēdzās. Turpinājums sekos! 
