#aplatvija 21.06.2021 – 3. diena.
Rīts iesākās ar dzestro peldi Gaujas upē. Atrodameis Sils fazendā netālu no Strenčiem. Brokastis šoreiz izlaidām, jo netālu no Strenčiem ir tāda vieta Kauči, kur ir tāds mazs krodziņš ar foršiem kupātiem un citiem gaļas labumiem, brauksim brokastot tur, bet vispirms jāiestumj Leldes mocis, jo kāds pa nakti bija aizmirsis atslēgt USB lādētāju! 
Atvadamies no Mārtiņa, jo viņam laiks doties atpakaļ uz Rīgu, jo ir sākusies jauna darba nedēļa! 
Iebraucam Kaučos, bet tur seko aplauziens, galvenais šefpavārs nav uz vietas! Darba laiks it kā ir sācies, bet pavāra nav! Satiekam darbinieku, kura saka, ka pavārs jau ceļā! Kamēr gaidam pavāru tikmēr Lelde dodas savās bērnu izklaidēs un jāj zirdziņu! 
Beidzot ierodas arī šefpavārs un katrs uzsūtam, ko sirds vien vēlas. Pēc brīža piebrauca arī Mežtaka – Forest trail velo braucēji, kuri pastāstīja, ka dodas Rīgas virzienā un, ka pa ceļam pietrūkstot ūdens.
Paēdām un devāmies aplūkot tuvumā esošo Sedas pilsētiņu, par kuru mediji portāli raksta “valsts valstī jeb vieta, kur apstājies laiks”. Tajā ir aplūkojama izteikta Staļina laika arhitektūras ēkas. Pilsētiņa radās tikai dēļ kūdra raktuvēm un strādnieki tika sūtīti no citām padomijas valstīm, lai šeit dzīvotu un strādātu.
Tālāk braucam gar Gaujas lokiem pa smilšu ceļiem, apstājāmies pirms Gaujas tilta nelielā kempinga placītī, kur ceļazīme ir sašauta! Nu gan interesantas izklaides šeti. Pasmejiamies vēl par Lūšu melno muti! Laižam tālāk!Tālāk pa ceļam piestājam Cirgaļu Skatu tornī, lai izbaudītu Vidzemes plašumus no augšas, pa ceļam plānā ir iebraukt arī Gaujienā un uzreiz atmiņā nāk Pēdējais Lāčplēsis/ filmiņa ar kadru, kur tiek pieminēta Gaujiena! To noskatamies, nosmejamies un dodamies tālāk.
Iebraucot Zvārtavā nolemjam vispirms atveldzēties un nopeldēties Zvārtavas ezerā. Tur cilvēku daudz, vietējie spēlē volejbolu. Es ar Anitu eju nopeldēties. Anita iepeld kaut kur dziļu, bet es krastā pļunčājos un priecājos. Tikmēr Lūsis ēniņā parubās uz ātro power nap, bet Lelde izdomā iet uzspēlēt volejbolu ar vietējiem. Pēc 3x reizes izdodas arī pār tīklam uzservēt! 
Tālāk braucam uz Zvārtavas pils, kur pils slieksnī iekalts latīniski “TE MĀJO LAIME, NEVIENS ĻAUNUMS NEIENĀKS”, iekšā negāju, negribēju riskēt! Apskatījāmies pa teritoriju interesantos tēlniecības un citu mākslnikieku darbus.
Devāmies tālāk uz Gaujienu, kur plāns ir iebraukt veikalā un nedaudz uzēst. Pie reizes atdarinām “Pēdējā Lāčplēša” ainu! Skatos kartē un nedaudz nost no mūsu maršruta ir atlikts punks ar nosaukumu “Episka vieta”, izklausās pēc kārtējā Jānis Goldšmits atliktā punkta bez paskaidrojuma! Nu neko.. nosaukums vilina, dodamies tālāk uz turieni!
Piebraucām klāt episkajai vietai un izrādās, ka tas ir brasliņš pāri Vecpalsas upei, kas tālāk ieved viensētā, bet tālāk ceļš arī neved. Nu par cik mēs jau atkal sakarsuši, tad nolemjam iztriekties cauri šlakatām. Anita iepriekš nebija braukusi pār brasliņiem, tāpēc vajadzētu brītiņu, lai sadūšotos, protams, mūsu uzmundrinājums aptuveni tāds: “Da nemīz, dod tik ručkā, viss būs forši!” Šādi parasti izklausās, kad kaut kas noiet greizi! Bet šoreiz bes starpgadījumiem, esam slapji, atvēsinājušies un varam doties tālāk uz šīs dienas lielāko apskates punktu – Zeltiņu Raķešu Bāze.
Iebraucam Zeltiņu Raķešu Bāze, bet kaut kā izkrita no GALVAS, he he he, kur tieši atrodas Ļeņins! Kamēr prātoju tikmēr Lelde aiztriecas garām un ar “Follow me!” žestu dodas pareizajā virzienā. Nu labi, sekojam Leldei un piebraucam pie Ļeņina galvas. Kamēr mēs apbrīnojam smadzeņpodu tikmēr Leldei garlaicīgi… viņa sāk raļļot apkārt pa teritoriju… man tas likās pārGALVĪGI! he he he.
“Padomju laikos šajā bāzē dislocējās 30. raķešu pulks, kas sastāvēja no trijām raķešu divīzijām – Zeltiņos, Strautiņos un Tirzā. Katras divīzijas rīcībā bija četras vidējā attāluma jaudīgas ballistiskās raķetes P-12 un Р-12У”
“Zeltiņu karabāzē ir saglabāts un pieejams apskatei arī Ļeņina galvas atveids, kas padomju laikos bija novietots Alūksnes centrālajā laukumā. Tagad Ļeņina laukums atrodas meža vidū un Vladimira Iļjiča 3,5 metrus augstā galva novietota uz bijušās raķešu platformas, pašā tās starta laukuma centrā.”
Sazvanām jau norunāto vakara un naktsvietu, kas ir pie Raipala ezera, tur mūs uzņem Agris Raipalis. Tātad, brauksim pie Raipala pie Raipala. Uz brīdi izšauj korķi, jo GALVA, he he he, pilna ar info! Vēl ātri tehniskie darbi pie mocīša, jo sāk vibrēt ārā viena no papildus apgaismes stiprinājuma skrūvēm. Tā ir, kad brauc pa grantenēm un ar vienpodnieku, un vēl pumpainām riepām!
Iebraucām Alūksnē, lai uzpildītos un sapirktos veicītī. Iepirkumu saraksts šoreiz vienkārš – alus, daudz alus, un vēl alus. Viss vienkārši, jo vakariņas mums šoreiz sagādā Agris! Medījumu gaļa mmn.. Ar Lūsi ātri sapērkam visu un dodamies atpakaļ pie močiem, kur palikusi Lelde tos piesargāt. Kamēr Lelde priecājās par savu brīvdienu darba dienā, tikmēr mēs ķiķinām par viņas nr. zīmes graffiti.
Ierodamies pie Raipala ezera un tur mūs sagaida Agris. Agris ir mednieks un līdz ar to vakariņās mums ir medījuma gaļa – brieža sautējums sarkanvīnā un zandarta zivtiņa, ko mums pašiem uzkūpināt manā MuurikkaLatvia kūpinātavā. Sautējuma gatavošanai pieaicināts Agra draugs un mednieks Artis, kurš Rīgā strādā picērijā un brīvajā laikā nodarbojas ar medībām un medījumu maltīšu gatavošanu.
Mums pievienojās arī apPasaules biedri Pifs un Aivars. Pāri ezeram saulriets jau pamazām nozust aiz priežu un egļu galotnēm, bet mēs ļaujamies vakara burvībai. Nav vēja, ir klusums virs ezera, tikai mūsu čudoņu un ēdienu skaņas, un smaržas virmo gaisā.
Baudam ēdienus, dzērienus, smaržas, sarunas un mirkli, lai vēl viena atmiņa saglabājas.
